Ne mazums laika tiek veltīts tam, lai atrastu savu īsto, profesijai un vēlmēm atbilstošo darba vietu. Bet, kad tas beidzot darīts, pienācis laiks darba līguma slēgšanai. Kādiem aspektiem jāpievērš pastiprināta uzmanība, pirms parakstīt darba līgumu, pastāstīsim turpinājumā.
Kā jau jebkurš oficiāls dokuments, darba līgums nosaka darbinieka un darba devēja attiecības, tiesības un pienākumus, tāpēc pirms tā parakstīšanas, tas rūpīgi jāizpēta. To parakstot, darba ņēmējs apņemas pildīt noteiktus uzdevumus, pildīt iekšējās kārtības noteikumus un ievērot darba termiņus, bet darba devējs nodrošina atbilstošus darba apstākļus, tehnisko nodrošinājumu un savlaicīgu darba apmaksu.
Lai turpmākās darba attiecības noritētu bez domstarpībām, pirms darba līguma parakstīšanas, jānoskaidro visas neskaidrības un, ja nepieciešams, jāveic labojumi darba līgumā tā, lai tie pilnībā apmierinātu abas iesaistītās puses.
Darba līgumu veidi
Darba līgumi var būt divu dažādu veidu - darba līgums uz noteiktu laiku, kad darbs tiek nodrošināts uz konkrētu laika periodu, piemēram, projekta tipa darbs, sezonāls darbs vai darbs kāda darbinieka prombūtnes laikā. Parakstot šāda veida darba līgumu, īpaša uzmanība jāpievērš darba beigu termiņam, kam jābūt strikti norādītam, vai arī īpaši atrunātiem apstākļiem, kam iestājoties darba līgums var tikt uzskatīts par noslēgtu. Darba līgums uz noteiktu laiku paredz darbiniekam tādas pašas tiesības kā darba līgums uz nenoteiktu laiku.
Savukārt darba līgums uz nenoteiktu laiku paredz, ka tajā nav norādīts konkrēts darba attiecību beigu termiņš.
Ja tiek noslēgts "darba līgums par konkrētu pakalpojumu sniegšanu", visbiežāk izmantotais risinājums ir autoratlīdzības līgums, kas paredz, ka darbu izpildītājs ir reģistrējies kā pašnodarbināta persona. Šajā gadījumā abas puses vienojas par konkrētā pakalpojuma sniegšanas nosacījumiem un apmaksas kārtību, kas visbiežāk noris ar rēķina noformēšanu par fiziskai vai juridiskai personai sniegtajiem pakalpojumiem konkrētā laika periodā.
Dati, kuriem noteikti jābūt norādītiem jebkurā darba līgumā:
Darba līgumā noteiktais pārbaudes laiks
Noslēdzot jebkuru darba līgumu, tajā tiek norādīts arī pārbaudes laiks, kas paredzēts, lai darba devējs varētu iepazīties ar darba ņēmēja atbilstību veicamajiem uzdevumiem. Parasti darba līgumā tiek noteikts pārbaudes laiks, kas nav garāks par 3 mēnešiem.
Ja darbinieks turpina strādāt uzņēmumā pēc pārbaudes laika beigām, tas automātiski tiek uzskatīts par beigušos un liecina, ka darbinieks pārbaudes laiku ir izturējis.
Ko darīt, ja radušās domstarpības?
Ja iepazīstoties ar darba līgumā norādītajiem datiem un noteikumiem, radušās neskaidrības, ieteicams uz tām vērst tiešā vadītāja uzmanību. Bet gadījumos, kad kļūdas vai neskaidrības darba līgumā nav tikušas izlabotas, darba ņēmējam ir tiesības vērsties pēc palīdzības Valsts Nodarbinātības aģentūrā vai Darba inspekcijā.
Lai izvairītos no domstarpībām, kas var rasties darba ņēmēja un darba devēja starpā, pirms darba līguma parakstīšanas, darba ņēmējam vajadzētu noskaidrot visus sevi interesējošos aspektus, piemēram, to, kādi ir uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi, kādi ir ierobežojumi, kas attiecas uz papildus un blakus darbu veikšanu, kvalifikācijas paaugstināšanas kārtība un papildus garantijas, piemēram, veselības apdrošināšana, mācību atvaļinājuma saņemšanas iespējas u.c.